Pieradini mani

"[..] parādījās lapsa.
- Labdien, - viņa teica.
- Labdien, - pieklājīgi atbildēja mazais princis, lai gan neviena neredzēja.
- Es esmu šeit, - teica kāda balss zem ābeles.
- Kas tu esi? - vaicāja mazais princis. - Tu esi ļoti skaista...
- Es esmu lapsa, - lapsa atbildēja.
-Nāc parotaļājies ar mani, - uzaicināja mazais princis. - Man ir skumji...
- Es nevaru ar tevi rotaļāties, - teica lapsa. - Es neesmu pieradināta.
- Piedodiet, - sacīja mazais princis, bet brīdi padomājis, piebilda:
- Ko nozīmē "pieradināt"?
- Tu neesi šejienietis, - teica lapsa, - ko tu meklē?
- Es meklēju cilvēkus, - atteica mazais princis.
- Ko nozīmē "pieradināt"?
- Cilvēkus, - lapsa brīnījās, - viņiem taču ir šautenes, un viņi medī. Tas ir ļoti nepatīkami! Un vēl viņi audzē vistas. Tas ir vienīgais labums. Vai tu meklē vistas?
- Nē, - atteica mazais princis. - Es meklēju draugus. Ko nozīmē "pieradināt"?
- Tas ir pārāk aizmirsts jēdziens, - atbildēja lapsa. -Tas nozīmē "nodibināt ciešas saites"...
- Nodibināt ciešas saites?
- Protams, - sacīja lapsa. - Pagaidām tu manās acīs esi tikai mazs zēns, kas līdzīgs simt tūkstošiem citu. Un tu man neesi vajadzīgs. Bet arī es tev neesmu vajadzīga. Tev es esmu tikai lapsa, kas līdzinās simt tūkstošiem citu lapsu. Bet, ja tu mani pieradināsi, mēs būsim vieni otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaule. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē.."
Antuāna de Sent - Ekziperī ”Mazais Princis”